SABIRT definīcija Latviešu valodā:

SABIRT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Birstot nokļūt, iekļūt (kur – par daudziem, visiem); birstot sakrāties.

    • Lapas sabirušas dīķī
    • Sniegs sabira aiz apkakles
    • Sabirt kaudzē