SABĒGT definīcija Latviešu valodā:

SABĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Bēgot saiet, saskriet (kur iekšā – daudziem, visiem).

    • Glābdamies no lietus, ļaudis sabēga šķūnī
    • Viss bars sabēga mežā