SABAIDĪT definīcija Latviešu valodā:

SABAIDĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt pēkšņas, īslaicīgas bailes; sabiedēt.

    • Skaļais kliedziens sabaidīja bērnu