SA- definīcija Latviešu valodā:

SA-

priedēklis

  • 1

    Norāda, ka ar darbību vieno, saista, veido kādu kopumu.

    • Salikt, sapīt, sasiet, savienot

  • 2

    Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi vai arī ka tā attiecas uz vairākiem, daudziem.

    • Salasīties, sapulcēties
    • Saaicināt, salasīt, saplūkt

  • 3

    Norāda, ka priekšmets vai parādība ir izveidojies par savienojumu vai daudzu īpatņu kopumu; norāda, ka vieta vai līdzeklis ir saistīts ar savienošanu.

    • Saliktenis, salikums, saplūdums
    • Sabiedrība, savienība
    • Sanāksme, sapulce
    • Sateka
    • Saspraude

  • 4

    Norāda, ka ar darbību saista (ko), izlabo, padara lietojamu.

    • Salāpīt (apģērbu, plīsumu), sašūt, sataisīt (bojāto pulksteni)

  • 5

    Norāda, ka darbība, process vai pasākums noris savstarpēji, kopīgi.

    • Sadraudzēties, sasaukties, sazināties
    • Sacensties
    • Sasmēķēt, satikt (ar visiem mājas ļaudīm)
    • Sacensība, sacīkstes, sadursme
    • Saruna

  • 6

    Norāda uz darbības ilgstošo raksturu.

    • Sagulēt (vairākas nedēļas), sarunāt (visu nakti)

  • 7

    Norāda, ka darbība ir sekmīga.

    • Sadzirdēt, saklausīt, saredzēt. (Nevar viņu) sasaukt

  • 8

    Norāda, ka darbības rezultātā (ko) sasmalcina, sadala (vairākās vai daudzās) daļās.

    • Saberzt, sazāģēt (koku), sadalīt, saskaldīt, sasmalcināt

  • 9

    Norāda, ka ar darbību (ko) iznīcina vai stipri bojā.

    • Sadedzināt, sagraut, saplēst
    • Sasist (glāzi)

  • 10

    Norāda uz darbības pilnīgumu, arī pārmērīgumu.

    • Sadzerties, saēsties
    • Samocīties (smagā darbā), sastrādāties

  • 11

    Norāda uz darbības īslaicīgumu.

    • Sadrebēties, sakustēties, sašūpoties

  • 12

    Norāda uz darbības pabeigtību.

    • Sabārt, sarīkot
    • Saprast
    • Salapot, sastingt
    • Sagrūt, saplīst

Lietojums

savienojumā ar darb. un tā atvasinājumiem.