RIŅĶIS definīcija Latviešu valodā:

RIŅĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Plaknes daļa, kurai visi ārējās malas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.

    • Riņķa līnija
    • Uzvilkt (uzzīmēt) riņķi

  • 2

    Priekšmets, kam ir apļa vai gredzena forma.

    • Malkas riņķis
    • Plīts riņķi
    • Glābšanas riņķis
    • novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Laulības riņķis

  • 3

    sarunvalodas vārds Līkums.

    • Pa to ceļu iznāk liels riņķis ejams

  • 4

    lok. riņķī, apst. nozīmē Apkārt.

    • Griezties riņķī