RĪKOT definīcija Latviešu valodā:

RĪKOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dot rīkojumus, pavēles, likt ko veikt, darīt.

    • Rīkot darbā talciniekus

  • 2

    Gatavot, organizēt.

    • Rīkot gleznu izstādi
    • Rīkot koncertu, atpūtas vakaru
    • Rīkot lepnas kāzas