REIBUMS definīcija Latviešu valodā:

REIBUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Stāvoklis, kad zūd līdzsvara sajūta, skaidra uztveres un spriešanas spēja (parasti kādu vielu iedarbībā).

    • Narkotiku izraisīts reibums
    • Reibumā izdarīts pārkāpums