REIBONIS definīcija Latviešu valodā:

REIBONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Stāvoklis, kad ir traucēta vai zudusi līdzsvara sajūta un cilvēkam liekas, piem., ka apkārtējie priekšmeti griežas.

    • Slimniekam bieži uznāk reiboņi
    • pārnesta nozīme Panākumu reibonis