REDZĪGS definīcija Latviešu valodā:

REDZĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam ir redze; tāds, kam ir laba redze.

    • Kļūt redzīgam pēc operācijas
    • Viņam tikai viena acs redzīga
    • Bērniem redzīgākas acis nekā sirmgalvjiem
    • pārnesta nozīme Jaunajam meistaram redzīga acs, viņš ātri saskata trūkumus

redzīgi definīcija Latviešu valodā:

redzīgi

apstākļa vārds