RADIOTEHNIKA definīcija Latviešu valodā:

RADIOTEHNIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tehnikas nozare, kurā pētī radioviļņus un to izmantošanu praktiskām vajadzībām.

  • 2

    Tehnisko līdzekļu (piem., aparātu, ierīču, iekārtu) kopums radioviļņu raidīšanai, uztveršanai, pārveidošanai.