PUŠU definīcija Latviešu valodā:

PUŠU

apstākļa vārds

  • 1

    Tā, ka sadalās, salūst, sairst daļās.

    • Lauzt, cirst, plēst, raut pušu

  • 2

    Tā, ka ir ieplīsis, saplīsis, tā, ka ir radies robs, caurums, bojājums.

    • Rūts, glāze ir pušu
    • Kurpes jau ir pušu

  • 3

    Tā, ka ir ievainojums, brūce.

    • Bērnam roka ir pušu