PUSMŪŽS definīcija Latviešu valodā:

PUSMŪŽS

vīriešu dzimte

  • 1

    Puse mūža.

    • Pusmūžu viņš nodzīvoja laukos

  • 2

    Apmēram 50 gadu vecums.

    • Cilvēks pusmūžā
    • Pusmūža vīrs
    • Viņš apprecējās pusmūža gados