PUSCEĻŠ definīcija Latviešu valodā:

PUSCEĻŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Puse, aptuvena puse no veicamā ceļa.

    • Nobraukts tikai pusceļš

  • 2

    Aptuvens veicamā ceļa vidus.

    • Nu mēs bijām pusceļā
    • Sasniegt pusceļu
    • Pusceļš starp Rīgu un Liepāju
    • Pusceļā ratiem salūza ass

  • 3

    lok. pusceļāpārnesta nozīme Nepabeigts, līdz galam nepadarīts.

    • Mājas būve palika pusceļā
    • Pamest darbu pusceļā