PUNDURIS definīcija Latviešu valodā:

PUNDURIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks ar nenormāli mazu augumu.

  • 2

    Pigmejs.

  • 3

    Tas (piem., augs, dzīvnieks, priekšmets, izstrādājums u. c.), kas ir daudz mazāks par citiem, parastajiem savas grupas pārstāvjiem.