PULCIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

PULCIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Pamazin. pulks; neliela grupa, vairāki cilvēki vai dzīvnieki vienkopus.

    pulks
    • Karavīru, jauniešu, meiteņu pulciņš
    • Uz ielas sastājies ļaužu pulciņš
    • Cieši saspiedies aitu pulciņš

  • 2

    Cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, kura apvienojusies kādām nodarbībām.

    • Jauno naturālistu pulciņš
    • Skolas dramatiskais, literārais pulciņš
    • Pulciņa sanāksmes, nodarbības
    • Noorganizēt, vadīt pulciņu