PŪĶIS definīcija Latviešu valodā:

PŪĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mitoloģijā, folklorā – pārdabiska būtne ar vairākām galvām.

    • Pūķis ar deviņām galvām

  • 2

    Piesieta lidierīce, ko gaisā notur vēja spiediens; rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.

    • Papīra pūķis
    • Daudzplākšņu pūķi