PROJĀM definīcija Latviešu valodā:

PROJĀM

apstākļa vārds

  • 1

    Tālāk nost (no kādas vietas, no runātāja); uz citurieni.

    • Zēns gāja projām
    • Laiva slīdēja projām pa upi
    • Pa ceļu projām devās vezumi ar mantām
    • Putni jau gatavojas laisties projām
    • Ej projām!

  • 2

    Tā, ka neatrodas iepriekšējā vietā, ir aizgājis, aizbraucis, aizvests, paņemts.

    • Viņš jau ir projām
    • Kad ieskrēju stacijā, vilciens jau bija projām
    • Visas mantas jau projām