PRIECĪGS definīcija Latviešu valodā:

PRIECĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas izjūt prieku; līksms.

    • Priecīgs cilvēks
    • Zēns bija priecīgs par veiksmi

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas prieks.

    • Priecīga seja
    • Priecīgi smieties
    • Priecīgi apsveikt kādu

  • 3

    Tāds, kas izraisa prieku.

    • Priecīgs notikums
    • Priecīga diena

priecīgi definīcija Latviešu valodā:

priecīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2