POSTENIS definīcija Latviešu valodā:

POSTENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu uzdevumu; apsargājamais objekts.

    • Muitas, robežapsardzības postenis
    • Stāvēt postenī

  • 2

    Darbinieks, darbinieku grupa, kas (ko) novēro vai apsargā kādu objektu.

    • Ugunsdzēsēju postenis
    • Policijas postenis pie bankas
    • Bruņots postenis

  • 3

    Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.

    • Ministra postenis
    • Augsts postenis