PLUNKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

PLUNKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Troksnis, kas dzirdams, kādam priekšmetam iekrītot ūdenī.

    • Akmens ar plunkšķi iekrita upē
    • Zivij lecot, atskanēja skaļš plunkšķis