PLEBEJS definīcija Latviešu valodā:

PLEBEJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senajā Romā – brīvs zemāko slāņu cilvēks, kam sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patriciešiem).

    • Plebeju sacelšanās Senajā Romā

  • 2

    Viduslaiku Rietumeiropā – trūcīgs pilsētas iedzīvotājs.