PLAUKT definīcija Latviešu valodā:

PLAUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Vērties vaļā (pumpuriem); būt tādam, kam veras vaļā pumpuri, ziedi.

    • Pumpuri plaukst agrā pavasarī
    • Rozes sākušas plaukt
    • Kokam plaukst lapas
    • Sāk plaukt bērzi

  • 2

    pārnesta nozīme Attīstīties, vērsties plašumā; būt sasniegušam augstu attīstības pakāpi.

    • Zinātne un māksla plaukst