PLAUKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

PLAUKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizējs īslaicīgs troksnis, kas rodas, kam plaukšķot.

    • Sasist rokas ar skaļu plaukšķi
    • Dēlim iekrītot upē, atskanēja plaukšķiens