PLAKSTIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

PLAKSTIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Ar ādu segta saistaudu plātne, kas aizsargā aci no svešķermeņiem.

    • Augšējais, apakšējais plakstiņš
    • Acs plakstiņi iekaisuši
    • Plakstiņi kā svina pielieti