PLAKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

PLAKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īslaicīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds dzirdams, piem., kam plakanam atsitoties pret ko šķidru, slapju; atskanēt šādam troksnim.

    • Airi plakšķ ūdenī
    • Pilieni krīt plakšķēdami