PĪPE definīcija Latviešu valodā:

PĪPE

sieviešu dzimte

  • 1

    Pīpēšanas piederums, kas sastāv no galviņas, kuru piepilda ar pīpējamo materiālu, un kāta ar iemuti.

    • Koka, kaula, dzintara, māla pīpe
    • Pīpēt, kūpināt pīpi
    • Miera pīpe