PIONIERIS definīcija Latviešu valodā:

PIONIERIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas viens no pirmajiem aizsāk ko jaunu, sāk darboties (piem., kādā nozarē).

    • Raķešu būves pionieris

  • 2

    Padomju Savienībā pastāvējušās bērnu organizācijas biedrs.