PINGVĪNS definīcija Latviešu valodā:

PINGVĪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Liels, nelidojošs ūdensputns ar mugurpusē melnu, bet vēderpusē baltu apspalvojumu un īsām, peldēšanai pielāgotām pleznām (polārajās dienvidu puslodes zemēs).

    • Pingvīnu kolonija