PILNS definīcija Latviešu valodā:

PILNS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas satur (ko) vai kurā (kas) atrodas maksimāli lielā daudzumā.

    • Pilns vagons, autobuss, tramvajs
    • Zāle ir stāvgrūdām pilna
    • Pilna glāze ar ūdeni
    • Muca ir pilna līdz malām
    • Piebāzt pilnas kabatas ar riekstiem
    • Ļaužu pilnas ielas
    • Istaba ir pilna saules
    • Asaru pilnas acis
    • Pilna loze

  • 2

    pārnesta nozīme Tāds, kam (kas) piemīt maksimāli lielā mērā; tāds, kurā (kas) spilgti izpaužas.

    • Būt enerģijas, apņēmības, spēka pilnam
    • Mīlestības, prieka, izbrīna pilnas acis
    • Naida pilns skatiens
    • Sirds ir rūgtuma pilna

  • 3

    Tāds, kam ir noteikts, maksimālais lielums; tāds, kas ir augstākajā pakāpē.

    • Pilns mērs, svars
    • Sanākt pilnā sastāvā
    • Pilna darbadiena
    • Pilns Saules aptumsums
    • Pilnā mērā
    • Darbs rit pilnā gaitā
    • Skriet pilnā sparā
    • Braukt pilnās burās
    • Jāt pilnos auļos
    • Strādāt ar pilnu jaudu
    • Dārzs ir pilnos ziedos
    • Dziedāt pilnā balsī
    • Pilns mēness
    • Vārda pilnā nozīmē
    • Darba pilnas rokas
    • Ar pilnām tiesībām
    • sarunvalodas vārds Neņemt par pilnu