PILNGADĪBA definīcija Latviešu valodā:

PILNGADĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Likumā noteikts vecums, kuru sasniedzot pilsonis iegūst pilnīgu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst juridiski atbildīgs par savu rīcību.

    • Sasniegt pilngadību