PĪKSTULIS definīcija Latviešu valodā:

PĪKSTULIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas pīkst; rotaļlieta, kas pīkst.

    • Bērns ir īsts pīkstulis
    • Gumijas pīkstulis

  • 2

    Saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, sīkām zvīņām un ieapaļu astes spuru; dūņu pīkste.