PIENGATAVĪBA definīcija Latviešu valodā:

PIENGATAVĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Agrīnā graudaugu gatavības pakāpe, kad graudu apvalki vēl ir zaļi, graudi sasnieguši maksimālo garumu un saspiežot no tiem izdalās balta masa.

    • Piengatavības pakāpe