PIELŪGT definīcija Latviešu valodā:

PIELŪGT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izpildīt reliģiskus rituālus, lūgt, vēršoties pie kā pārdabiska, visspēcīga.

    • Pielūgt elku dievus, dabas spēkus, sauli

  • 2

    Izjust dziļu cieņu, godbijību (pret kādu); dievināt.

  • 3

    Lūdzot (kādu), censties (viņu) ietekmēt, panākt (viņa) piekrišanu (kam).

    Sk. arī nepielūdzams
    • Tēvs nav pielūdzams
    • Viņu nevar pielūgt, lai nāk līdzi