PIEĶERT definīcija Latviešu valodā:

PIEĶERT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Piepildīt (piem., trauku) ar ko noķertu; noķert lielā, arī pietiekamā daudzumā.

    • Pieķert pilnu ķeseli vēžu
    • Pieķert daudz zivju

  • 2

    Īsu mirkli strauji pieskarties (pie kā).

    • Pieķert ar roku pie pieres

  • 3

    Pārsteigt, atklāt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.

    • Pieķert kādu noziegumā
    • Pieķert bērnu nedarbos
    • Pieķert melos