PIEĶEPT definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-ķep, -ķepa

• 1

  Pielipt (par ko lipīgu, ķepīgu).

  • Māli, dubļi pieķepuši pie zābakiem
  • Sniegs pieķepis pie loga rūts

• 2

  Piepildīties, pārklāties no iekšpuses (ar ko lipīgu, ķepīgu).

  • Pīpe ar laiku pieķep
  • Mēģene pieķepusi