PIEĶEPT definīcija Latviešu valodā:

PIEĶEPT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pielipt (par ko lipīgu, ķepīgu).

    • Māli, dubļi pieķepuši pie zābakiem
    • Sniegs pieķepis pie loga rūts

  • 2

    Piepildīties, pārklāties no iekšpuses (ar ko lipīgu, ķepīgu).

    • Pīpe ar laiku pieķep
    • Mēģene pieķepusi