PĒRKAMĪBA definīcija Latviešu valodā:

PĒRKAMĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība pērkams; stāvoklis, kad iespējama (kā) piekukuļošana, uzpirkšana.

    • Ierēdņu pērkamība