PĒCNĀCĒJS definīcija Latviešu valodā:

PĒCNĀCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dzīva būtne, organisms attiecībā pret saviem vecākiem, priekštečiem.

  • 2

    dsk Nākamo paaudžu cilvēki; pēcteči.