PAVĒLNIEKS definīcija Latviešu valodā:

PAVĒLNIEKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kam ir vara pār kādu, iespējas pavēlēt.

    • Viņš ģimenē ir kungs un pavēlnieks

  • 2

    Amatpersona, kas komandē operatīvu karaspēka vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.

    • Armijas, flotes, frontes pavēlnieks

pavēlniece definīcija Latviešu valodā:

pavēlniece

sieviešu dzimte