PAVĒLE definīcija Latviešu valodā:

PAVĒLE

sieviešu dzimte

  • 1

    Tas, kas izteikts pavēlot; priekšnieka oficiāls rīkojums padotajiem; arī attiecīgais dokuments. «.

    • Stāt!» skanēja pavēle
    • Pavēle sunim sēdēt
    • Direktora pavēle
    • Komandiera pavēle divīzijai
    • Dot, saņemt, izpildīt pavēli
    • Darīt ko pēc kāda pavēles
    • Pavēles izteiksme