PATVARĪBA definīcija Latviešu valodā:

PATVARĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Patvaļīga varas izmantošana; rīcība, kurā ir pārkāptas savu tiesību, savas varas robežas.

    • Tiesas izpildītāja patvarība
    • Okupantu patvarības