PATVALDĪBA definīcija Latviešu valodā:

PATVALDĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Valsts pārvaldes forma (Krievijā līdz 1917. g.), kur valdniekam pieder neierobežota valsts vara; patvaldnieka valdīšana.

    • Cara patvaldība
    • Gāzt patvaldību