PATSTĀVĪGS definīcija Latviešu valodā:

PATSTĀVĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas nav pakļauts citiem, nav atkarīgs no citiem; tāds, kas spēj eksistēt bez citu palīdzības, vadības.

    • Patstāvīgas valstis
    • Viņš grib būt patstāvīgs
    • Dzīvot patstāvīgi

  • 2

    Tāds, kas ir brīvs no citu ietekmes, var darboties bez citu palīdzības, vadības; tāds, kas tiek veikts vai paveikts bez citu palīdzības, vadības.

    • Viņš savos spriedumos ir patstāvīgs
    • Patstāvīgs raksturs
    • Patstāvīgi uzskati
    • Darbā jābūt patstāvīgam
    • Patstāvīgs zinātnisks pētījums
    • Rīkoties pilnīgi patstāvīgi

  • 3

    Tāds, kas var funkcionēt (kādā sistēmā) atsevišķi.

    • Patstāvīga zinātnes nozare
    • Patstāvīgs mūzikas žanrs

patstāvīgi definīcija Latviešu valodā:

patstāvīgi

apstākļa vārds