PATENTS definīcija Latviešu valodā:

PATENTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu vai rūpniecisku paraugu, tā prioritāti, autorību un autora izņēmumtiesības uz to.

    • Saņemt patentu uz jauno preparātu
    • Izsniegt izgudrotājam patentu