PASTUMT definīcija Latviešu valodā:

PASTUMT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Stumjot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).

    • Pastumt solu zem galda

  • 2

    Stumjot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā); stumt nelielu attālumu, neilgu laiku.

    • Pastumt galdu uz loga pusi
    • Pastumt šķīvi sānis
    • Pastumt cepuri uz vienas auss
    • Tagad es pastumšu ratiņus

  • 3

    parasti kopā ar «(ne)spēt», «(ne)varēt» (Ne)spēt, (ne)varēt stumt.

    • Bērns šo ķerru nepastums