PAŠCIEŅA definīcija Latviešu valodā:

PAŠCIEŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, vērtības apzināšanās, atzīšana.

    • Zaudēt, atgūt pašcieņu