PĀRTVAICĒT definīcija Latviešu valodā:

PĀRTVAICĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārvērst (šķidru vai cietu vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šās vielas) frakcijas.

    • Pārtvaicēt naftu, spirtu