PĀRTRŪKT definīcija Latviešu valodā:

PĀRTRŪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārdalīties, neizturot stiepi.

    • Pārtrūkt pušu
    • Diegs, aukla, stīga pārtrūka

  • 2

    Pēkšņi neturpināties vairs, izbeigties.

    • Saruna pārtrūka
    • Telefona sakari pārtrūkst
    • Skaņa pārtrūka
    • Sarakstīšanās viņiem pārtrūkusi
    • Viņas dzīve pārtrūka pēkšņi