PĀRMĒRĪBA definīcija Latviešu valodā:

PĀRMĒRĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vispārināta īpašība pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.

    • Prasību pārmērība
    • Mitruma pārmērība
    • Pārmērības ēšanā
    • Ļauties pārmērībām izpriecās