PARKS definīcija Latviešu valodā:

PARKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Plaša teritorija ar apstādījumiem, celiņiem, atpūtas vietām, arī ūdenstilpēm, strūklakām u. tml.

    • Pilsētas parki
    • Ainavu parks, arhitektoniskais parks
    • Pastaigāties pa parku
    • Ierīkot jaunu parku
    • Meža parks
    • Nacionālais parks

  • 2

    Transportlīdzekļu stāvēšanas un remontēšanas vieta; attiecīgais uzņēmums.

    • Vagonu, tramvaju, taksometru parks