PARALĪZE definīcija Latviešu valodā:

PARALĪZE

sieviešu dzimte

  • 1

    Pilnīga (muskuļu) nespēja izdarīt aktīvu kustību.

    • Kājas, rokas paralīze
    • Centrālā, perifērā paralīze

  • 2

    pārnesta nozīme Nespēja darboties, funkcionēt.

    • Ekonomikas, rūpniecības paralīze